LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ - 1961

.

Vācu zemūdene iznira pavisam negaidot. Līdz tam mirklim nekas nevēstīja briesmas. «Tobago», Latvijas lielākais un lepnākais kuģis, mierīgi šķēla Atlantijas okeāna plašumus, nesdams pretī Amerikas krastiem astoņus tūkstošus tonnu konservu, sērkociņu un eksportolu, divdesmit astoņus komandas locekļus, trīs pasažierus un vienu bēgli, kas bija paslēpies skrūves vārpstas tunelī.

«… Sešdesmit četras jūdzes. Vēja stiprums — 3 bal­les, viļņošanās — 1 balle. Redzamība laba. Sevišķi at­gadījumi — nekādi. Nodevu sardzi pulksten 00. Pirmais stūrmanis Nordeķis.»

Viņš iztaisnojās un saudzīgi aizskrūvēja tintes kūliju. Otrais stūrmanis Kārkliņš, kā parasti, kavējās. Gai­dīdams maiņu, Nordeķis tīri automātiski ņēmās šķirstīt žurnālu. Tas sākās ar svinīgo ierakstu: «Šodien TOBAGO nolaists ūdenī no Brāļu O'Devorenu Dublīnas kuģu bū­vētavas dokiem.» Valdības vīri, kas bija piešķīruši Kvie­sim prāvu aizņēmumu, pilnā sastāvā ieradās uz kuģa pieņemšanas ceremoniju. Par to stāstīja cits ieraksts:

«Pulksten 12 00, nacionālai himnai skanot, uz klāja uz­kāpj valsts vadonis Dr. Kārlis Ulmanis, sabiedrisko lietu ministrs Bērziņš, finansu ministrs Ēķis …» Nāka­majos trijos mēnešos kuģa dzīvē nekas sevišķs neatgadī­jās. Bet, lūk, atkal ārkārtējs notikums: «Pulksten 8 32 sa­ņemta radiograma no Stetīnas, ka vakar, braucot pa Oderas kanālu, pār bortu pārkritis mūsu galvenais in­ženieris Svadrups. Pārbaudot izrādījās, ka ziņojums at­bilst patiesībai.» Vēlāk Svadrups stāstīja, ka naktī pa­modies, izgājis ieelpot svaigu gaisu un zaudējis līdz­svaru. Atjēdzies tikai aukstajā ūdenī, pusdzīvs izpeldējis krastā. Matroži turpretī apgalvoja, ka viņš tīšām peldējis uz krastu, lai ar pudeli alus lāpītu paģiras pēc lielā plosta ar «brūnkrekliem».