Mani neraidīja vis uz kubriku, kā biju gaidījis, bet ierādīja ērtu kajīti; turklāt es ēdu pie kapteiņa galda. Acīmredzot tēvs bija ievērojis, ka neesmu vienkāršs matrozis, un es nolēmu to izmantot, lai atgūtu viņa lab­vēlību. Izdomāju kādu pasaciņu, kas izskaid­rotu, kādēļ es, izglītots cilvēks, esmu nonā­cis šādā stāvoklī, un vienmēr centos uzturē­ties viņa sabiedrībā. Pirmajā izdevīgajā brīdī pastāstīju, ka agrāk esmu nodarbojies ar zi­nātni, un viņš pienācīgi novērtēja manas zināšanas. Drīz vien kļuvu par laborantu, un atbilstoši tika paaugstināta arī alga, bet, kad viņš sīkāk iepazīstināja ar savām teori­jām, mani pārņēma gandrīz vai tikpat de­dzīgs entuziasms kā viņu pašu.

Trauksmaini steidza dienas: jaunais darbs mani aizrāva, un es te strādāju tēva lielis­kajā bibliotēkā, te uzklausīju viņa paskaidro­jumus, te palīdzēju pētījumos. Taču mums nācās atteikties no daudziem sevišķi intere­santiem izmēģinājumiem, tāpēc ka viļņu šūpota jahta nav vispiemērotākā vieta sarež­ģītiem laboratorijas eksperimentiem. Toties viņš man solīja ne mazumu burvīgu stundu teicami iekārtotā laboratorijā, kas arī bija mūsu ceļojuma gala mērķis. Viņš paskaid­roja, ka kaut kur dienvidos atklājis neap­

dzīvotu saliņu un pārvērtis to par zinātnes paradīzi.

Nevajadzēja nemaz ilgu laiku nodzīvot uz salas, lai saprastu, kādā šausmu valstībā esmu nokļuvis. Tomēr īsumā aprakstīšu iepriekšējos notikumus, kuri bija noveduši pie tā, ka man nācās pārdzīvot kaut ko tādu, kas vēl nav gadījies nevienam cilvēkam.