— No šīs Svētās pilsētas līdz visām astoņām piekrastēm nav vietas, kur es varētu paslēpties, — atbildēja I Cin Ho. — Esmu gudrs cilvēks; bet kam man cietumā gudrība? Ja es būtu brīvībā, tad gan mācētu sadabūt
1 Čosena — Rīta miera zeme (korej. v.), viens no Korejas nosaukumiem.
naudu, lai atdotu parādu valstij. Man ir zināms deguns, kas izpestīs mani no nelaimes.
— Deguns?! — izsaucās cietumsargs.
— Deguns, — apstiprināja ī Cin Ho. — Neparasts deguns, ja tā var izteikties, ārkārtīgi neparasts deguns.
Cietumsargs pacēla rokas pret debesīm.
— Esi nu gan tu jokupēteris! — viņš smiedamies sacīja. — Un kad tā padomā, ka šitai gudrajai galvai ir jānoripo no bluķa!
To pateicis, viņš pagriezās un izgāja laukā. Bet beigu beigās, būdams žēlsirdīgs un lādzīgs cilvēks, viņš naktī atļāva T Cin Ho aiziet.
I Cin Ho devās pie valdnieka un, sastapis viņu vienu, tūlīt uzmodināja no miega.
— Lai es neesmu valdnieks, ja tas nav I Cin Ho! — valdnieks iesaucās. — Ko tu te dari? Tev taču jāsēž cietumā un jāgaida, kad tev cirtīs nost galvu.
— Es lūdzu jūsu augstību uzklausīt mani, — teica ī Cin Ho, attupdamies pie gultas un aizdedzinādams pie ogļu krāsniņas pīpi. — No miroņa nav nekāda labuma. Un tas ir tiesa, ka no manis, kas jau tikpat kā miris, nav labuma ne valdībai, ne jūsu augstībai, ne arī man pašam. Bet, ja jūsu augstība, kā saka, dotu man brīvību…