viņa tēvs pēc dieva prāta miris, bet pa tam viņš, lūdzējs, ģenerālanšefs Trojekurovs, no 17 … gada, gandrīz no bērna kājas, atradies karadienestā un lielāko tiesu bijis karagājienos ārzemēs, tāpēc arī viņam nevarējis būt ziņu ne par tēva nāvi, ne arī par mantu, kas palikusi pēc tā nāves. Tagad turpretī, no šā dienesta atvaļinājies un pārnācis sava tēva muižās, kas atrodas ** un ** apriņķī, dažādos ciematos, pavisam līdz 3000 dvēseļu, atradis, ka no šo muižu skaita iepriekš minētās *** dvēseles (pēc tagadējās ** revīzijas šai ciematā skaitās ** dvēseļu) ar zemi un visu citu bez kādiem apstiprinātiem dokumentiem pārvalda iepriekš uzrādītais gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis, tāpēc, pievienojot savam lūgumam to pirkšanas oriģinālaktu, ko viņa tēvam izsniedzis pārdevējs Spicins, lūdz atņemt Dubrovskim minētās muižas nelikumīgās pārvaldīšanas tiesības un nodot to pēc piederības pilnīgā viņa — Trojekurova rīcībā. Bet par tās netaisnu piesavināšanos, no kā viņš saņēmis ienākumus, kad par tādiem būs izdarīta pienācīga izziņa, piespriest un piedzīt tos no viņa — Dubrovska saskaņā ar likumu un atmaksāt tos viņam — Trojekurovam.
Pēc ** zemes tiesas izmeklēšanas, kas izdarīta pēc šā lūguma, atklājās, ka minētās strīdīgās muižas tagadējais īpašnieks gvardes poručiks