Vilciens, kurā ir šī kupeja, iet uz Berlīni. Paredzams, ka šajā kupejā jau turpmākajās nodalās norisināsies ievērojami notikumi. Šāda vilciena kupejā tomēr ir savāds iekārtojums. Gluži sveši cilvēki te sēž kopā bariņā un dažās stundās tā sadraudzējas, it kā būtu jau gadiem ilgi pazīstami. Dažreiz tas ir gluži patīkami un derīgi. Bet dažreiz arī nav. Ko var zināt, kas tie par cilvēkiem?
Ceturtais — kungs stīvajā platmalē
Neviens viņu nepazīst. Tā nu gan ir, ka par katru cilvēku, iekams viņš nav pierādījis pretējo, būtu jādomā vislabākais. Tomēr es gribētu jūs sirsnīgi lūgt, lai jūs šajā ziņā esiet mazliet piesardzīgi. Jo piesardzība, kā mēdz teikt, nekad nav lieka. Cilvēks ir labs, tā saka. Nu, varbūt tā tas ir. Taču nedrīkst šim labajam cilvēkam visu pārāk atvieglot. Citādi pēkšņi var gadīties, ka viņš kļūst ļauns.
Piektā — Emīla māsīca Ponija Cepurīte
Sī mazā meitene uz mazā velosipēda ir Emīla māsīca Berlīnē. Ponija Cepurīte ir brīnišķīga meitene, un īstenībā viņu sauc pavisam citādi. Viņas māte un Tišbeina kundze ir māsas. Un Ponija Cepurīte ir tikai iesauka.