Piektā — Emīla māsīca Ponija Cepurīte.
Šī mazā meitene uz mazā velosipēda ir Emīla māsīca Berlīnē. Ponija Cepurīte ir brīnišķīga meitene, un īstenībā viņu sauc pavisam citādi. Viņas māte un Tišbeina kundze ir māsas. Un Ponija Cepurīte ir tikai iesauka.
Sestā — viesnīca Nollendorfa laukumā.
Nollendorfa laukums atrodas Berlīnē. Un Nollendorfa laukumā, ja vien es nemaldos, atrodas viesnīca, kurā satiekas dažādas stāsta personas, nesniedzot cita citai roku. Bet var gadīties, ka viesnīca atrodas arī Vitenberga laukumā. Varbūt pat Fērbellina laukumā. Tas jāsaprot tā, ka es gluži labi zinu, kur tā atrodas! Bet viesnīcnieks, izdzirdis, ka es par šo notikumu rakstot grāmatu, atnāca pie manis un lūdza, lai es laukumu neminot. Protams, viņa viesnīcai, viņš teica, tas nekādu godu nedarītu, ja visi uzzinātu, ka tajā pārnakšņo «tādi» ļaudis. Tam es piekritu. Un viesnīcnieks aizgāja.
Septītais — zēns ar autotauri.
Viņu sauc par Gustavu. Viņam ir lieliskas atzīmes vingrošanā. Kas vēl viņam ir? Diezgan laba sirds un autotaure. Visi kvartāla bērni pazīst Gustavu un izturas pret viņu kā pret savu prezidentu.