Taču tie, kuri zināja lietas būtību, — un tādu bija vairākums, — tūdaļ arī aprāvās, un zālē iestājās klusums. Kels Galbreits saniknots lieliem soļiem pārskrēja pār zāli un uzrunāja Magdalēnu jauktajā činuku dialektā. Bet viņa saglabāja savaldību, it kā nemanīdama, ka atrodas visu skatienu degpunktā, un atbildēja vīram angliski. Magdalēna neizrādīja ne bailes, ne dusmas, un Meilmuts Kids apmierināts klusībā nosmējās par viņas labi ieaudzināto aukstasinību. Karalis jutās iedzīts strupceļā un pazemots: viņa vienkāršā sivašu sieva bija viņu pārspējusi.

— Nāc! — viņš pēdīgi uzkliedza. — Nac mājās!

— Lūdzu piedošanu, — Magdalēna atbildēja, — es apsolījos iet pie galda ar misteru Haringtonu. Bez tam esmu apsolījusi vēl daudzas dejas.

Haringtons piedāvāja elkoni, lai pavadītu Magdalēnu. Viņš neizrādīja ne mazāko bažu, pagriezdams pretiniekam muguru, tomēr Meilmuts Kids šai brīdī bija pievirzījies viņam tuvāk. Sērklsitijas karalis stāvēja kā pārakmeņo- |ies. Divas reizes viņa roka tvēra pie jostas, un divas reizes Kids saspringa lēcienam; tikmēr pāris, kas attālinājās, neskarts iegaja pa ēdamistabas durvīm, kur bija servētas konservētas austeres par pieciem dolāriem porcijā. Pūlis izdvesa dzirdamu nopūtu, sadalījās pa pāriem un sekoja viņiem. Freda, lūpu uzmetusi, gāja līdzās Kelam Galbrei- tam; viņai bija laba sirds un trāpīgā mēle, ar ko viņa galīgi samaitāja Kelam apetīti. Nav svarīgi, ko viņa teica, taču Kela seja pārmaiņus te piesarka, te nobāla, un klusībā viņš vienā laidā mežonīgi lādējās.

Ēdamistabā valdīja ellīga balsu kņada, bet tā momentā aprāvās, kad Kels Galbreits devās pari telpai pie sievas galda. Pēc masku noņemšanas milzīgi zelta smilšu daudzumi bija likti uz svariem, slēdzot derības par notikumu tālāko gaitu. Visi skatījās, elpu aizturējuši. Haring- tona zilās acis raudzījās mierīgi, bet zem galddrānas malas viņam uz ceļiem šūpojās Smita un Vesona sistēmas revolveris. Magdalēna pacēla pret vīru paviršu un vienaldzīgu skatienu.