—   Nu, kas var zināt, — es saku, — nav taču izslēgta infekcija, — atkārtoju kādā mācību grāmatā lasītu frāzi, pirmo, kas ienāk prātā.

—  Ak tā-a! — mierīgi novelk Anna Nikolajevna. — Nu, gan dievs dos, nekas negadīsies. Un no kurienes tad? Viss sterils, tīrs.

*

Bija pāri vieniem, kad atgriezos savā dzīvoklī. Lampas apgaismotajā laukumā uz kabineta galda rāmi gulēja Do- derleins, atšķirts lappusē «Pagrieziena komplikācijas». Nosēdēju pie tā .vēl kādu stundu, dzerdams atdzisušu tēju un šķirstīdams lapas. Un atklājās kaut kas interesants: visas pirmīt nesaprotamās vietas bija kļuvušas pilnīgi skaidras, pār tām it kā ataususi gaisma, un te, šai no­males kaktā, nakti pie lampas sēdēdams, es sapratu, ko nozīmē īstas zināšanas.

«Strādājot laukos, var uzkrāt milzu pieredzi,» aizmigdams prātoju, «tikai jālasa, jālasa… vairāk jālasa…»

1925