KRISTIEŠI UN ATEISTI PAR

—    cilvēka miršanu;

—    pasaules galu;

—    mirušo augšāmcelšanos;

—    dieva tiesu;

—    dieva valstības uzcelšanu;

—    elli un mokām;

—    paradīzi un prieku.

IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1969

Eshatoloģijas nosaukums cēlies no grieķu vārda eschatos — pēdējais, gals, un logos — vārds, mācība, tātad: mācība par galu. Ar šo nosau­kumu teoloģija apzīmē to savas teorijas daļu, kas māca par cilvēka miršanu un viņa dvēseles dzīvi pēc miesas nāves, par «pasaules galu», ar ko saprot Zemes bojā eju, par notikumiem, kas saistīti ar šo pa­saules galu, par mirušo augšāmcelšanos, dieva tiesu un atalgojuma piešķiršanu nākamajā dzīvē, par pasaules atjaunošanu un dieva valstības uzcelšanu, par elli un mūžīgām mokām, par paradīzi ar tās jaukumiem un mūžīgiem priekiem. Eshatoloģija ir viena no teoloģijas pamatmācībām.

Dažādu reliģiju pārstāvji mēdz apgalvot, ka viņu re­liģiskās atziņas esot devis dievs. To rašanās neesot līdzīga citu atziņu izcelsmei. Zinātniskās atziņas esot cilvēka prāta produkts, un tām esot savs izcelsmes laiks, cēloņi un attīstības posmi. Turpretī reliģijas atzi­ņas esot saņemtas caur dievišķīgu atklāsmi un paliekot mūžīgi patiesas.