Tā laistījās visā spožumā; te noplakdamas, te uzliesmodamas dejoja ugunis. Teātra laukumā šaudījās autobusu spožie starmeši, zibēja tramvaju zaļās ugunis,- virs desmitstāvu augstceltnes lēkāja daudzkrāsaina elektriskā sieviete, pa burtiem izsviežot krāsainus vārdus "Strādnieku kredīts". Skvērā iepretī Lielajam teātrim, kur naktīs urdza daudzkrāsaina strūklaka, drūzmējās un dūca pūlis. Bet virs Lielā teātra gigantisks rupors auroja: "Pretvistu potes Ļefortovas veterinārajā institūtā devušas spožus rezultātus. Vistu nāves gadījumu skaits… šodien divkārt samazinājies…"

Tad rupors mainīja tembru, kaut kas tajā ierēcās, pār teātri uzplaiksnīja un nodzisa zaļa gais­mas straume, un rupors basā žēlojās:

"Izveidota ārkārtējā komisija cīņai ar vistu mēri, kuras sastāvā ir iekļauts narkomzdravs", narkom- zems [5] *, lopkopības pārzinis biedrs Ptaha-Porosjuks, profesori Persikovs un Portugalovs… un biedrs Rabinovičs!… Jauni intervences tīkojumi!… — rupors kā šakālis smējās un raudāja, — kas saistīti ar vistu mēri!"

Teātra šķērsiela, Ņegļinnaja un Lubjanka kvēlo­ja baltās un violetās gaismas strēlēs, šķiedās staru spietiem, gaudoja signāltaurēs, griezās putekļu mākoņos. Ļaužu pūļi drūzmējās pie sienam, kur bija izkarinātas milzīgas paziņojumu lapas, izgaismotas ar spoži sarkaniem reflektoriem: