«Magnolija»—vēstīja izkārtne pie stiklotajām virpuļ- durvīm. Viss pārējais pat šajā skaidrajā dienā palika miglā tīts. Sīkākiem burtiem akmenī kaltais komentējošais teksts diemžēl neko daudz nepaskaidroja, un šeit strādājošās vietējās sievietes dēvēja savu darbavietu par «inkubatoru». Tālu no patiesības viņas nebija. Ideju, atklājumu, atziņu inkubators — kādus vien argumentus neizvirzīja projekta autori, lai izspiestu no VissavienībasV Zinātņu akadēmijas naudu divpadsmit stāvu nama celtniecības finansēšanai. Turklāt ar gudru ziņu izvēlējās nevis Jūrmalu, bet nomaļo Priežciemu, kur pat sīkas bodītes nebija, kur nu vēl kafejnīcas vai ēdnīcas… Pēc iespējas
tālāk no kārdinājumiem, kas varētu sagrozīt zinātniekiem galvas, atraut viņus no domāšanas procesa!
Šīs šķietamās priekšrocības tomēr radīja arī sarežģījumus. Līdzās topošajam galvenajam korpusam vispirms vajadzēja uzcelt būvstrādniekiem kopmītni, kurā vēlāk dzīvotu apkalpojošais personāls. Bet, tā kā tuvākās apkaimes sievietes nebija ar mieru pamest ģimeni, mājlopus, iekoptus dārzus, lai zinātnieki būtu paēduši un viņu istabas uzpostas, liels autobuss divreiz dienā veda no attāliem jūrmalas ciciniem arī ZTR laikmetā nepieciešamās izpalīdzēs.