Mūsdienu lasītāji ir pietiekoši izglītoti, lai varētu patstāvīgi izlasīt sacerējuma izklāstu un godprātīgi to izvērtēt. It sevišķi tagad, kad Otrā vispasaules kara brūces ir apdzijušas un uzvarētāju valstu impēriskās ambīcijas pierimušas attiecībā arī uz šo sacerējumu. Šodien ar samērā "vēsu" prātu var izvērtēt gan nacionālsociālistiskās un marksistiskās idejas, gan uzvarētāju un zaudētāju gūto un paspēlēto.

Bet izdevēja autorizēts izklāsts ļauj jebkuram godīgam latvietim, lai arī kurā pusē viņš būtu nostājies šajos cilvēcei un arī Latvijai traģiskajos gados, apjēgt, cik tālu attaisnojušās cerības, kas saistījās ar nacionālsociālistiskajām, gan ar marksistiskajām idejām. Šo ideju sagrāves traģiskumu un galu galā visas cilvēces nelaimes, kas tika piedzīvotas šai sakarā, var objektīvi izvērtēt, iepazīstoties gan ar cēloņiem, gan ar sekām, izmantojot to dzīves pieredzi un pirmavotus, kas mums šodien ir pieejami.

Mūsuprāt, šodien samērā droši var apgalvot, pat neiedziļinoties dažādās ideoloģiskajās teorijās, ka nacionālsociālistiem, marksistiem, buržuāzijas partijām un cionistiem, tāpat kā jebkurai no karotāju pusēm, "zobens par arklu nekļuva un karotāju izlietās asinis neveldzēja zemi, kas dāsni pabarotu nākamās paaudzes". Šodien var viennozīmīgi apgalvot, ka sacerējuma autora uzskati par tautām un rasēm ir pilnīgi nepieņemami cilvēcei, nes tai vienīgi nelaimi un postu.

Tāpat var apgalvot, ka arī pašas idejas, kas savā starpā karoja un par kurām tika lietas neskaitāmu miljonu cilvēku asinis un upurēta dzīvība savu mūžu ir nodzīvojušas un ieņēmušas attiecīgu vietu cilvēces vēstures anālēs. Dot objektīvu vērtējumu Ādolfa Hitlera sacerējumam ir vēsturiski pāragri. Vēl nav pilnībā sadzijušas Otrā vispasaules kara rētas, vēl nav aizmirstas ciešanas un zaudējumi, vēl nav pietiekoši izvērtēta uzvaras cena, vēl ir aktuāla gan uzvarētāju, gan paspēlētāju psiholoģija un aktuāls ir arī attiecīgo ideju vērtējums.