ALEKSANDRS DIMĀ
MELNĀ TULPE
apgāds "vide" 1992
pateicīgā tauta
20. augustā 1672. gadā Hāgas pilsēta, tik dzīva, mirdzoša un uzposta, it kā viņā starotu mūžīgi svētki, — Hāga ar saviem ēnainajiem dārziem, milzu kokiem, kuri noliecās pār gotiskām celtnēm un kristālskaidriem ūdeņiem platos kanālos, — 2.0. augustā 1672. gadā Hāgas pilsēta septiņu apvienoto provinču metropole, bija satrauktu laužu pūļa aizsprostota. Uztrauktie pilsoņi, ar dunčiem aiz joslas, muskelēm un rungām pār plecu, steidzās uz drausmīgo Beitenhofas cietumu, kura restotie logi vēl tagad redzami. Tajā laikā cietumā, uz ārsta Tikelara denunciācijas pamata, bija ieslodzīts lielā Holandes pavaldoņa brālis Kornēlijs de - Vits.
Ja šī laikmeta vēsture, bet jo sevišķi šī gada notikumi nebūtu tik cieši saistīti ar turpmāk minētiem diviem vārdiem, tad turpmākie paskaidrojumi varētu likties lieki; bet mums jābrīdina mūsu vecie draugi — lasītāji, ka šis ievads ir nepieciešami vajadzīgs nevien stāsta izpratnes, bet arī toreizējo lielo politisko notikumu pareiza novērtējuma labā.
Holandes apvienoto valstu deputātam un savas dzimtās pilsētas Dordrechtās birģermeistaram Kornēlijam de - Viltam bija četrdesmit deviņi gadi, kad holandiešu tauta, vīlusies republikāniskā valsts iekārlā, kaislīgi tiecās pēc vienvaldības, kuru uz visiem laikiem bija iznīcinājis lielais. Jans de - Vilts.