Jau pirmajā pusgadā pēc Olivera Tvista atgriešanās ši sistēma gāja vaļā pilnā spēkā. Sākumā gan tā izmaksāja diezgan dārgi, jo pieauga zārku taisītāja rēķini un radās vajadzība pāršūt šaurākus nabago ļaužu apģērbus, kas pēc pāris nedēļām tumes vaļīgi plandījās ap viņu noliesējušiem,.
izdilušiem ķermeņiem. Bet darbanama iemītnieku skaits sadila tāpat kā paši iemītnieki, un padomes vīri jūsmoja.
Vakars pienāca, zēni ieņēma savas vietas. Virtuves pārraugs pavāra .uniformā nostājās pie katla, palīdzes norīkojās viņam aizmugurē; tumes porcijas salēja un salika galdā, tad tika noskaitīta garā pateicības lūgšana par šo devēju īso roku. "Tume pazuda; zēni sačukstējās un acu mirkšiem deva mājienu Oliveram, kamēr tuvāk stāvētāji pabuksnīja viņu. Tādu bērnu, kāds viņš vēl bija, bads dzina izmisumā un posts — pārdrošībā. Viņš piecēlās no galda un, tuvodamies pārraugam ar bļodiņu un karoti rokā, sacīja, mazliet jau satrūcies par savu pārdrošo soli: