Lai domu nobriedums ir augļos, ko tu sniedz,

Par cēliem pūliņiem tev nealkt atlīdzības.

Sev alga esi pats. Tu pats savs tiesnesis,

Kas darbu paveikto visbargāk tiesājis.

Vai pats to atzīsti tu, vērtētāj visstingrais?

Vai atzīsti? Tad lai — lai pūlis tevi peļ,

Lai spļauj uz ziedokļa, ko tava liesma ceļ, —

Lai kņadā bērnišķā to rausta rokas vingras.

Atdzejojis Jānis Plaudis

MADONNA

S o n e t s

Ne senus meistarus, ne ari gleznu daudz

Es savai klusai mītnei vēlētos par rotu,

Lai viesi māņticīgā cieņā apbrīnotu

To, ko tik augstos vārdos lietpratēji sauc.

Pār savu darba galdu izlūgtos, ja ļauts,

Lai vienu audeklu man skopā dzīve dotu —

Un pestītājs tur, mātes roku skauts,

No gleznas debesīm lai mani uzlūkotu.

Lai viņam acīs prāts, bet viņai — maigums cēls,

Lai manī raugās tikai Madonna un dēls,

Bez palmām un bez erceņģeļu svītas.

Mans sapnis piepildīts. Tavs smaids pār mani līst.

Šķiet, paša radītāja tu man atsūtīta

Kā šķīstās dailes iemiesojums šķīsts.

Atdzejojusi Vizma Belševica

CIKLOPS

Kaut prāts un valoda bēg projām,

Acs vienīgā jūs aplūkoja;

Man pierē tikai viena acs.

Ja būtu lemts un jauns es dzimtu,

Un simtacains man būtu skats,

Uz jums es vērstu visu simtu.

Atdzejojis Jānis Sudrabkalns