— Laiks padomāt arī par jaunu maiņu.
— Protams, protams! Tās ir Viraka pastāvīgās rūpes, manas un visu citu rūpes. Ļoti labi, ka pierunāji māsu atbraukt šurp.
— Patiesību sakot, nebija nemaz jāpierunā. Bet pēc pusgada jāierodas vēl jaunam papildinājumam. Manas skolas puišiem.
— Ja atbrauks, tas būs ļoti labi .. .
— Šķiet, ka jūs, Skolotāj, arī neticat.
— Tas nebūs īstais vārds. Bet viņi var pārdomāt.
— Visi jau nepārdomā.
— Protams, protams.. . Tomēr atgriezīsimies pie darba. Kam tu tagad gribētu pievērsties, Iv?
— Skolotāj, izlemiet jūs!
Vilens domīgi papluinīja sirmo ķīļbārdiņu — Virakā viņš vienīgais bija saglabājis šo senās modes zīmi — un tad ierunājās, gluži kā skaļi prātodams:
— Kontinentālajā sekcijā pagaidām cilvēku pietiek, pavadoņos šobrīd nav visai daudz, tomēr viņi galā tiek. Ar okeāniem, kā aizvien, problēma . . .— Vilens nopūtās.— Nezinu, ko mēs iesāktu, ja no pavadoņiem nekontrolētu. Šobrīd Atlantijas okeāna sekcijā vien kontrolēšanai un novērošanai nepieciešami vairāki pieredzējuši inženieri. Bet jaunu attīrīšanas filtru montāža un novecojušo nomaiņa?!. . . Kluso okeānu mēs vispār esam pametuši savā vaļā. Visa cerība uz tā milzu platību un dabasmātes gudrību, kā arī uz sauszemes kontrolieriem, kuri nepieļaus kaut kādas ģifts ieplūšanu pa upēm. Okeāna dzīļu attīrīšana šobrīd praktiski ir pārtraukta — nav cilvēku. Bet tur vēl ir darba bez sava gala .. .