Dzirdot šos izteicienus, Diks allaž nodrebēja, kaut gan bija apņēmies nekādā ziņā nebraukt līdzi; taču viņš nevēlējās draugu sadusmot. Jāpiezīmē, ka nez kāpēc Diks visā slepenībā bija licis no Edinburgas atsūtīt dažus īpaši izvēlētus apģērbus un savas labākās medību bises.
Beidzot Kenedijs sāka izlikties, ka piekrīt doktora nodomiem, — vienā no tūkstoš gadījumiem var arī laimēties! — bet, lai novilcinātu aizbraukšanu, viņš vienlaikus gudroja dažādus viltīgus ieganstus, apšaubīja ekspedīcijas lietderīgumu un to, vai vispār tādam pasākumam būtu īstais laiks, •— Vai atklāt Nīlas izteku tiešām ir tik svarīgi? — viņš vaicāja. — Vai cilvēcei tas patiesi tik nepieciešams? Kaut arī afrikāņu ciltis līdz ar to beidzot iepazītu civilizāciju, vai tāpēc tās kļūtu laimīgākas?… Var būt, ka Āfrikas kultūra ir daudz pārāka nekā Eiropas?,.. Ļoti iespējams … Un vispār — vai nevajadzētu mazliet nogaidīt? .., Nav šaubu, ka reiz kādam izdosies apceļot visu Āfriku, taču ne tik riskantā veidā… Pēc mēneša, pusgada vai gada tāds pētnieks noteikti radīsies..
Diemžēl šīs atrunas un smalkie mājieni iedarbojās gluži pretēji, un doktors, klausoties Dikā, aiz dusmām trīcēja.