Ķeizariene redzēja, ka nepieciešams dot spēcīgu pretsparu arvien pieaugošajam ļaunumam. Viņa meklēja piemērotu karavadoni, kas varētu aizstāt aizbēgušo Karu, un izraudzījās ģenerālanšefu Bibi- kovu. Aleksandrs Iļjičs Bibikovs pieder pie pašiem lieliskākajiem cilvēkiem Katrīnas laikā, kas tik bagāts ar izcilām personībām. Jau agrā jaunībā viņš bija paguvis izcelties karalaukā un civilajā dienestā. Bibikovs godam pildījis dienestu septiņgadu kara laikā un pievērsis sev Fridriha Lielā uzmanību. Šim cilvēkam bijuši uzticēti svarīgi pienākumi. 1763. gadā viņu sūtīja uz Kazaņu nomierināt rūpnīcu zemnieku dumpi. Ar noteiktību un gudru lēnprātību Bibikovs drīz vien atkal nodibināja kārtību. 1766. gadā, kad tika sastādīta Jaunā likumu krājuma komisija, viņš veica vēlēšanu priekšsēdētāja uzdevumus Kostromā; Bibikovu pašu ievēlēja par deputātu un vēlāk par visas sapulces vadītāju. 1771. gadā Bibikovu ģenerālporu- čika Veimarna vietā iecēla par virspavēlnieku Polijā, kur viņš drīz vien paguva ne tikai atrisināt novārtā pamestos jautājumus, bet ari iemantot uzvarēto poļu mīlestību un uzticību.