Esi tik labs, izplati baumas, ka esmu uz nāvi slims, es gribu palikt še ilgāk un būt iespējami pieklājīgs.

Jau divas nedēļas dzīvoju uz laukiem un nemanu, kā laiks skrien. Atpūšos no Pēterburgas dzīves, kas man drausmīgi apnikusi. Nesajūsmināties par lau­kiem būtu piedodams klostera audzēknei, kas tikko izlaista no sprosta, un astoņpadsmit gadu vecam kam- barjunkuram. Pēterburga ir priekšistaba, Maskava — meiteņu istaba, bet lauki — mūsu kabinets. Kārtīgs cilvēks aiz nepieciešamības iet caur priekšistabu un reti ieskatās meiteņu istabā, bet sēž savā kabinetā. — Tā arī nobeigšu. Iesniegšu atlūgumos, apprecēšos un aizbraukšu uz Saratovas muižu. — Būt muižturim ir tāds pats darbs. Pārvaldīt trīstūkstoš dvēseļu, kuru lab­klājība pilnīgi atkarīga no mums, ir svarīgāk nekā ko­mandēt vadu vai pārrakstīt diplomātiskas depešas …