VIKS
SAREŽĢĪTAIS ZVIRBULĒNS
SAREŽĢĪTAIS zvirbulens
I daļa
ZVIRBULENS SATIEK ZAĻO VĀRNU
Vienmēr, kad Zvirbulēns pēkšņi nezināja, ko domāt, ko ne, viņš sāka straujāk vicināt spārniņus. Vicināja, vicināja, bet reiz savicināja spārniņus speciāli.
Jo viņš ieraudzīja ozolā sēžam Zaļo Vārnu, kura, kādu laiku noraudzījusies Zvirbulēnā pavisam parasti, paskatījās uz viņu speciāli.
ZAĻĀS VĀRNAS PIRMAIS STĀSTS
Kad viņi bija iepazinušies un pārvarējuši pirmo mulsumu, Zvirbulēns pēkšņi ievaicājās:
— Vai redzi?
Un norādīja lejup.
Zaļā Vārna paskatījās un tad sacīja:
— Tu domā Cilvēku?
Zvirbulēns nolēma ielāgot svešo vārdu un atbildēja:
— Nu jā, Cilvēku.
Bet Zaļā Vārna jau saprata, ka Zvirbulēns redz Cilvēku pirmoreiz, viņa pati dzīvoja pasaulē jau trešo vasaru un, lai neteiktu vairāk, šo un to zināja. Taču Zvirbulēns viņai bija iepaticies, un viņa sacīja:
— Aizlidosim uz kādu drošāku vietiņu, un es tev kaut ko pastāstīšu.