E. NORTONE

Sargasi kosmosā

Kalsns, ļoti jauns cilvēks slikti pieguļošā Tirdz­niecības flotes formas tērpā pūlējās izstiept savas garās notirpušās kājas. «Diez vai tie, kas projektēja šos apakšzemes starpkontinentālos vagonus, maz pa­domāja, ka tajos brauks ari gara auguma pasažieri, nevis tikai punduri,» mazliet aizkaitināts nodomāja Deins Torsons. Jau kuro reizi viņš vēlējās, kaut būtu izmantojis gaisa transportu. Bet pietika tikai aptaus­tīt plakano kabatiņu jostā, kur glabājās nauda, lai atcerētos, kas viņš ir — tikai iesācējs Dienestā, bez kuģa un protekcijas.

Kabatiņā bija pārcelšanās nauda, ko Deins bija saņēmis no Biroja, un plāna paciņa saburzītu kre­dītbiļešu — viss, ko bija izdevies dabūt par mantām, kuras nevarēja ņemt līdzi kosmosā. Viņam bija tikai neliela mugursoma ar visu atlikušo iedzīvi — ja ne­skaita niecīgu metāla plāksnīti ar iegriezumiem un robiņiem, kas veidoja šifru, par kuru viņam nebija ne mazākās jēgas. Tā bija caurlaide uz gaišāku nā­kotni, kttrai viņš nešaubīgi ticēja.

«Tomēr līdz šim tev arī nav gājis slikti,» Deins pats sev iegalvoja. Galu galā ne jau katrs puišelis no federālās patversmes tika sūtīts uz Biroju un pēc desmit gadiem kļuva par kravas uzrauga palīgu, kas gatavs jebkura brīdī saņemt norīkojumu 'uz kos­mosa kuģi.