griem soļiem devās pie pults. Mirkli pastāvēja, tad ap­sēdās, izstiepa rokas, pakustināja un atslābināja pirkstus kā pianists pirms koncerta. Pēc tam noklausījās ierakstus, kas bija izdarīti, kamēr viņš gulēja. Nekā interesanta. Par «Argo» — ne vārda. Skaidrs — tas viņam bija rēgo­jies. Protams, derētu attīstīt filmiņu, kurā viņš mēģinājis fiksēt savas halucinācijas. Labs ir, tūlīt mēs to izdarī­sim …

Pārliecies pār elkoņa balstu, Valguss iedarbināja foto- automātu. Gaidīt nācās burtiski dažas sekundes: Tad viņš izņēma filmu vai pareizāk to, kas no filmas bija palicis: melnus apgrauztus kankarus. Radās iespaids, ka auto­māts filmu mērcējis nevis attīstītājā, bet skābē. Kas tie par jokiem? Bojājums automātikā? Bet noņemties ar foto- automātu tagad nebija vaļas. Laiks steidzināja, un Val­guss teica:

—    Odisej, gaidu ziņojumu par situāciju!

—    Izplatījums brīvs līdz devītajai pakāpei.

—    Vakuums labs. Bet kā ar brīdinājumiem, novirzēm?

—    Tādu nav.

Vai tiešām Odisejs mazliet vilcinājies ar atbildi? Blē­ņas! Viņš taču nav domājoša būtne. Ierīce, aparāts, ma­šīna — viss, ko vien vēlaties… Tomēr drošības labad pārbaudīsim vēlreiz.

Kontroltests Odisejam nesagādāja grūtības. Valguss pārliecinājās, ka atrisinājums ir pareizs. Tātad viņam būs tikai licies.

—   Uzmanību! — pilots sacīja. — Sagatavoties pro­grammas izpildei!