Tur būs vērts apskatīt Cēzara pils drupas, Pompeja Kolonnu, Kleopatras Adatu, katakombas un senās Aleksandrijas drupas. Dažās stundās pa dzelzceļu iespējams nokļūt Kairā, kas atrodas simt trīsdesmit jūdžu no Aleksandrijas, un no Kairas var doties ekskursijā uz senās Memfisas atrašanās vietu, Jāzepa labības klētīm un piramīdām.

No Aleksandrijas ceļš griezīsies mājup, piestājot Maltā, Kaljāri (Sardlnijā) un Palmā (Maljorkā)— tās visas ir grandiozas ostas ar skaistām ainavām un augļu pārbagātību.

Katrā no šīm vietām kuģis uzkavēsies vienu vai divas dienas un, vakarā izbraucot no Parmas, nākamajā rītā sasniegs Valensiju Spānijā. Šajā Spānijas krāšņajā pilsētā paredzēts uzturēties divas dienas.

No Valensijas mājupceļš turpināsies gar Spānijas piekrasti apmē­ram divu jūdžu attālumā no Alikantes, Kartahenas, Palosas un Ma- lagas, pēc aptuveni divdesmit četrām stundām sasniedzot Gibraltāru.

Tur kuģis uzturēsies vienu dienu, tad dosies tālāk uz Madeiru, ko sasniegs apmēram pēc trim dienām. Kapteinis Marjets* raksta: «Nezinu nevienas citas vietas uz zemeslodes, kas cilvēku tā pārsteigtu un sajūsminātu, to pirmoreiz ieraugot, kā Madeira.» Madeirā paredzēts uzkavēties vienu vai divas dienas, varbūt pat ilgāk, ja laiks atļaus; pēc tam, braucot starp salām, kur, iespējams, izdosies saskatīt Tenerifes virsotni, kuģis pa Transatlantijas dienvidu maršrutu šķērsos okeānu ziemeļaustrumu pasātu zonā, kur droši var cerēt uz jauku, tīkamu laiku un mierīgu jūru.