Bet jūs arī nevarat būt pašpārliecināts un iedomāties, ka visi cilvēki jūsu iepriek­šējās grāmatas ir lasījuši, tāpēc pa daļai jāpieņem, ka lasītājs ar jūsu darbu saskaras pirmo reizi. Nav viegli atrast zelta vidusceļu, kas nekaitinātu agrāko un nepārslo­gotu jauno lasītāju. Ceru, ka būšu to atradis.

Triloģijas pirmajā grāmatā «Mana ģimene un citi zvēri» es lasītājam sniedzu šādu izsmeļošu paskaidrojumu: «Sa­jās lappusēs esmu centies pareizi un nepārspīlēti attēlot savas ģimenes locekļus; visi viņi ir tādi, kādus es viņus toreiz redzēju. Tomēr, lai izprastu dažas manu ģimenes locekļu pašas dīvainākās izdarības, jāpiebilst, ka tajā laikā, kad mēs dzīvojām Korfu salā, viņi vēl bija ļoti jauni: Larijam, vecākajam dēlam, bija divdesmit trīs gadi, Leslijam—deviņpadsmit, māsai Margo — astoņpadsmit, man pašam — pastarītim — tikai desmit; šādā vecumā cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli ietekmējams. Mēs nekad nebijām īsti skaidrībā par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nevareja atcerēties savu dzimšanas gadu; varu vienīgi teikt, ka viņa bija pietie­kami veca, lai būtu četru bērnu māte. Viņa arī pieprasīja,