Zaigojošā pasaule

A. G R I N S

.

«Tas ir — tur…»

Svifts

Raibā afišu kņada pilsētas ļaudīm septiņas dienas vēstīja par «Dubultās Zvaigznes Cilvēka» ne­parasto uzstāšanos cirkā «Solejs»; līksmojošajās vies­istabās, salonos, teātra aizkulisēs, restorānos, dzertuvēs un virtuvēs par tamlīdzīgām lietām vēl nekad nebija tik daudz runāts. Patiesi, cirka māksla vēl ne­kad nebija solījusi tik daudz — nebija vilinājusi sa­traukumu ziņkāres novadā kā tagad. Pat atlētu cīk­stēšanās — Nērona un Heliogabala[2] izdzimušo garīgo pēcnieku iemīļotā izprieca — palika otrajā vietā, kaut gan jau bija atbraukuši un, smēķējot visai resnas re- gālijas un sagādājot pārsteigumu un sirds trīsas no­briedušām, bet kvēlām dāmām, demonstrēdami savus barokļiem līdzīgos ķermeņus, pa bulvāriem klīda Hre- pcrs un Nuārs — afrikāņu Libērijas nēģeris. Nobālēja pat slavenais spēkavīrs žonglieris Mireijs, kurš meta gaisā mirdzošu svaru bumbu virtenes. īsāk sakot, cirks «Solejs» solīja tiešām nebijušo. Kādu mirkli pakavējoties pie afišas, mēs gūsim pilnīgāku priekšstatu par tās iespaidu uz ļaužu pūli, nekā dod visi piemēri un salīdzinājumi. Kas tad tur bija no­drukāts?