ZELTA VULKĀNS
PRIEKŠVĀRDS
1886. gadā, publicējis ap 30 romānu sērijā «Neparastie ceļojumi», Žils Verns ir slavas kalngalā. Taču šī gada laikā rakstnieku piemeklē nelaime pēc nelaimes — sava brāļadēla lodes ievainots, viņš līdz mūža galam paliek klibs, un viņa izdevējs Pjērs Žils Hecels ir pazudis. Romānistu gaida cita dzīve: viņš vairs nevar kuģot — tā bija Verna lielā aizraušanās — un, būdams brīvs no Hecela važām, savu literāro darbību viņš liek zem jautājuma zīmes.
Verns patiesi vēlas atsvabināties no «zinātniskajiem un ģeogrāfiskajiem rāmjiem», kuros «notiesāts darboties [1] ». mūža nogalē viņš raksta fantastiskos romānus (Le Sphinx des glaces — «Ledus sfinksa», Les Histoires de Jean- Marie Cabidoulin — «Žana Marijas Kabidulēna stāsti»), kaislību romānus {Li' Chāteau des Carpathes — «Karpatu pils»), satīriskos romānus (Sans dessus dessous — «Ačgārni»), bet šie darbi, kuru literārā vērtība šodien atzīta, tai laikā negūst atsaucību. Lasītāji no «Mēness zemes» autora pirmām kārtām gaida nākotnes fantastiku ar neparastu izgudrojumu aprakstiem.
Žila Verna nepabeigtie manuskripti
Pēc Zila Verna nāves 1905. gada 24. martā viņa dēls Mi- šels tūdaļ sastāda sarakstu ar 11 publicējamiem darbiem. Tie ir: viens ceļojumu romāns (Voyage en Angleterre et en Ēcos- se — «Ceļojums pa Angliju un Skotiju»), fantastisks romāns