(Tālāk ļoti slikts zīmējums, kas, acīm redzot, attēlo vienu no Viesiem.)

Diemžēl, es neprotu zīmēt. Melns diskveida ķerme­nis apmēram metru diametrā. Astoņas kājas —- garas un tievas, ar trim locītavām. Ne acu, ne ausu nekur nemana, tomēr nav šaubu, ka viņi lieliski redz un dzird. Pāvietojas neticami ātri. Skraida gandrīz kā mušas pa svērteniskām kraujām.

Helikopters atnesa govi. Seši Viesi to aplūkoja no visām pusēm, čirkstināja un zibsnīja. Apbrīnojams spēks — viens no viņiem satvēra govi aiz pakaļkājām un viegli apvēla uz muguras. Govi iekrāva. Helikop­ters atnesa siena kaudzi. Arī to iekrāva kuģī. ..

Mēģināju sazināties ar viņiem. Joprojām nepievērš uzmanību.

Pašlaik te darbojas vismaz deviņi Viesi un trīs he­likopteri.

Izrādās, mani tomēr novēro. Kad paslēpos aiz akme­ņiem, Viesis devās man pakaļ, pačirkstināja, tad ap­klusa. Es atgriezos …

Vienam, liekas, ir acis — piecas spožas podziņas gar ķermeņa malām. Krāsas dažādas. No kreisās uz labo — zaļganzila, zila, violeta un divas melnas. Tumsā acis spīd . . .

15. augusta.

Nakti gandrīz negulēju. Atlidoja un aizlidoja heli­kopteri, skraidīja un čirkstināja Viesi. Viss norit pil­nīgā tumsā. Tikai reizumis spilgti uzliesmojumi. . .

Ceturtā mašīna, atkal GAZ-69. Un atkal bez šofera. Kādēļ? Laikam izvēlas brīdi, kad šoferis kaut kur aiz­gājis.

Viens no Viesiem ķēra ķirzakas — ļoti veikli, skrēja uz trim kājām, bet ar pārējām tvēra reizē divas trīs…