tam arku slēpj arī augstās kanjona sienas. Tāpēc nejauši atrast Varavīksnes tiltu nav iespējams.
1910. gadā Varavīksnes tiltu pasludināja par Amerikas nacionālo bagātību. Tikai 1963. gadā sakarā ar Glenkanjona dambja uzbūvēšanu pacēlās ūdens līmenis Kolorādo upē. Tagad līdz akmens arkai var nokļūt pa ūdensceļu.
Varavīksnes tilts nav vienīgais šāds dabas brīnums. Jūtas štata nacionālajā parkā, kas atrodas 300 km uz ziemeļiem no Varavīksnes tilta, ir vēl vairāk nekā 200 līdzīgas arkas. Ievērojamākās no tām ir Skatu arka, kura skaitās visgarākais dabas veidotais tilts - 89 metri, un Maigā arka, kuras augstums pārsniedz septiņstāvu mājas augstumu.
Parakmeņojies mežs
Arizonas tuksnesis turpina pārsteigt pētniekus. Šeit tika atrasti pusdārgakmeņi, kas ir precīza koka stumbra kopija. Šos kādreiz dzīvos; bet tagad akmens baļķus 1851. gadā atklāja amerikāņu armijas leitnants Lorenco Sitgrīvzs. Viņš tos nosauca par pārakmeņojušos mežu. Kaut ko tādu zinātnieki vēl nebija redzējuši.
Visapkārt mētājās tūkstošiem koku stumbru, kas bija no akmens. Pirmkārt, nebija skaidrs, kā šie baļķi un celmi varēja atrasties tuksneša vidū, kur nežēlīgās svelmes dēļ neauga neviens koks. Otrkārt, kādā veidā koka miza, koksne un sula pārvērtušies akmenī.
Izrādījās, ka te nav vainojama nekāda ļaunā burve, kas pārvērtusi zaļojošu mežu akmenī. Pārakmeņojies mežs radies 200 miljonu gadu ilgā dabas procesā. Tajos senajos laikos Arizonas tuksneša vietā atradās regulāri applūstoša ieleja, kurā vulkānu pakājē auga araukārijas. Koijotu, lūšu