valdība pasludināja Pārakmeņojušos mežu par nacionālo bagātību. Tagad tur atrodas Nacionālais parks. Eksponātu skaits pieaug, jo vētras laikā parasti noskalojas līdz 25 mm augsnes un virszemē parādās arvien jauni un jauni stumbri.
Milžu taka
Leģenda vēsta, ka īru milzis Finns Makuls uzbūvējis sev ceļu pāri Atlantijas okeānam no Entrimas grāfistes Ziemeļīrijā uz sava niknākā ienaidnieka Finna Galla cietoksni Hebridu salās. Šim nolūkam milzis izmantoja ļoti daudz akmens stabu, kurus iedzina jūras dibenā. Noguris no smagā darba, milzis nolikās atpūsties pirms kaujas. Taču ļaunais ienaidnieks, izmantodams jauno ceļu, ieradās Makula mājās, bet kauja nenotika. Makula sieva iestāstīja Gailam, ka guļošais esot viņas mazais dēliņš. Galls pārbijās. Ja jau puika ir tik liels, kāds tad izrādīsies tēvs. Aizbēdzis drošā attālumā, Galls sapostīja Makula uzbūvēto ceļu.
Bet kā tad ir īstenībā? Kā radies šis dīvainais, ceļam līdzīgais akmens stabu sakopojums? Milžu taka nudien šķiet pārdabisks veidojums. Ja skatās no helikoptera, tas tiešām atgādina bruģētu ceļu, kas stiepjas 275 metrus gar krasta līniju un tad 150 metrus iesniedzas Atlantijas okeānā. Akmens kolonnu augstums ir 6-12 metri. Visdīvainākais ir tas, ka visām 40 000 bazalta kolonnām ir vienāda sešstūra forma. Vairums no tām tik cieši pieguļ viena otrai, ka starp tām nevar iebāzt pat naža asmeni.