Parastos apstākļos es nekad nebiju redzējis Nenu vai Džilu uzvedamies baudkāri, un vairošanās periodā Alberta izrādītā uzmanība viņas vairāk nekā garlaikoja. Plīnijs turpina:

Lauva pazīst leoparda smaku, kad lauvene viņu krāpusi ar to, un tad tā cieš sodu: ar visu spēku lauva metas tai pakaļ, lai

viņas miesu sodītu.

i

Tā, protams, varēja būt tiesa. Nenai un Džilai, bez šaubām, bija liegta iespēja krāpt Albertu, jo viņas kopā ar to bija ieslo­dzītas vienā būrī. Tomēr es skaidri nojautu, ka Alberts ir bargs vīrs, un es gan negribētu būt viņa sieva, ja būtu lakstojusies ar leopardu un pieķerta nozieguma vietā.

Mani vienmēr mulsināja tas, kāpēc parka apmeklētāji meta cits citam pazagšus skatienus un ķiķināja, kad Alberts klaja lauka vidū bez mazākās kautrēšanās cienīgi nodevās apsēklo­šanai. Ja cilvēki zinātu, ka orģijā piedalās viņa meita Džila, tie izjustu dziļu pretīgumu. Asinsgrēks!

Izskatījās, ka arī Džo cieš no šīs dīvainās kautrības, kad nācās saskarties ar kopošanās skatu, un, atklāti runājot, viņš rūpīgi izvairījās tuvoties ikvienam krātiņam, kurā, kā pats zināja, notiek šie šausminošie akti. Džesijam šāda atturība nepavisam nepiemita. Viņš mēdza aizsmakušā balsi izkliegt dzīvniekiem domātus neķītrus uzmundrinājumus, kamēr pūlis viņam ap­kārt pašķīda uz visām pusēm. Džesijs bija izcils pūļa izklīdi­nāšanas speciālists, tas pagaisa kā dūnu mākonis.