-Jūsu uzdevums ir pievienoties zinātnieku komandai kā antropologam un nodibināt saikni ar vietējiem, - Lokvuds klāstīja. - Uzklausiet viņu rūpes. Iedraudzējieties ar ļautiņiem, nomieriniet viņus.
- Ja tas neizdodas?
- Neitralizējiet Bigeja ietekmi.
-Kā?
- Izrociet kādu nepatīkamu noslēpumu no viņa pagātnes, piedzirdiet viņu, nofotografējiet viņu gultā kopā ar mūli - man alga viena.
- Es to uzskatīšu par vārgu mēģinājumu pajokot.
- Jā, jā, skaidra lieta. Jūs esat antropologs, un jums būtu jāzina, kā ar šādiem cilvēkiem apieties. - Lokvuda smaids bija sājš, vienaldzīgs.
Iestājās klusums. Visbeidzot Fords jautāja:
- Kāds ir īstais uzdevums?
Lokvuds salika kopā pirkstus un paliecās uz priekšu. Smaids kļuva platāks.
- Izdibiniet, kas tur patiesībā notiek.
Fords nogaidīja.
- Antropoloģijas būšana ir tikai aizsegs. īstajam uzdevumam jāpaliek visstingrākajā slepenībā.
- Skaidrs.
- "Izabellai" vajadzēja būt noregulētai un darba kārtībā jau pirms astoņām nedēļām, taču zinātnieki vēl aizvien ņemas ap to. Nevarot, kā nākas, iedarbināt. Met visādus aizbildinājumus - te kļūme programmatūrā, te sliktas magnētiskās spoles, te jumts tek, te troses pārrautas, te nedienas ar datoriem. Viss, ko vien var iedomāties. Sākumā es šiem ieganstiem ticēju, taču tagad ir radusies pārliecība, ka man pūš miglu acīs. Manuprāt, projektā kaut kas nogājis greizi, un es domāju, viņi neatklāj, kas patiesībā atgadījies.