žests. Kad zīdainim pietiek piena, viņš groza galvu no vienas puses uz otru, lai atgrūstu mātes krūti. Kad mazs bērns ir paēdis, viņš krata galvu no vienas puses uz otru, lai apturētu vecāku centienus pabarot viņu ar karotīti, un tādējādi viņš ātri apgūst galvas purināšanas žestu, lai parādītu nepatiku vai negatīvu attieksmi.

Dažu žestu izcelsmei var izsekot fīdz mūsu pirmatnējai dzīvnie­ka pagātnei. Zobu rādīšana ir atvasināta no uzbrukuma darbības, un to bieži lieto mūsdienu cilvēki smīna un citu līdzīgu naidīgu žestu veidā, kaut ari viņi negatavojas iekost. Smaids sākotnēji bija draudīgs žests, taču tagad tas tiek lietots savienojumā ar nedraudīgiem žestiem, lai izrādītu prieku.

Plecu raustīšana arī ir labs universāla žesta piemērs, tas tiek lietots, lai parādītu, ka cilvēkam nav ne mazākās jēgas vai nojausmas, par ko jūs runājat. Tas ir salikts žests, kuram ir trīs galvenās sastāvdaļas: atklātas plaukstas, uzrauti pleci un pa­celtas uzacis.

1. attēls. Plecu paraustīšana.

Tāpat kā atšķiras dažādu kultūru valoda, var atšķirties ari bezvārdu sazināšanās izpausmes. Kāds žests var būt gluži pa­rasts, ar skaidru nozīmi vienā kultūrā, turpretī citā tam var nebūt nekādas nozīmes vai arī šī nozīme var būt diametrāli pretēja. Kā piemēru aplūkosim triju izplatītu rokas žestu — riņķa, pacelta īkšķa un «V» zīmes traktējumu un pielietojumu dažādās kultūrās.