Tika veikti pētījumi ar neredzīgiem un/vai nedzirdīgiem cilvēkiem, kuri nevarēja būt iemācījušies neverbālos signālus audiāiā vai vizuālā ceļā, novērojot dažādu pasaules kultūru žestu uzvedību un pētot mūsu tuvāko antropoloģisko radinieku pērtiķu uzvedību.

Šī pētījuma rezultāti rāda, ka atsevišķi žesti pieder dažādām kategorijām. Piemēram, lielākā daļa primātu mazuļu piedzimst ar zīšanas spēju, kas norāda, ka tā ir vai nu iedzimta, vai ģenētiska. Vācu zinātnieks Eibls-Eibesfelds atklāja, ka bērniem, kuri kopš dzimšanas ir nedzirdīgi un neredzīgi, smaida izteiksme parādās neatkarīgi no iemācīšanās vai kopēšanas, tātad tam jābūt ie­dzimtam žestam. Ekmans, Frīzens un Sorensons atbalstīja dažas no Darvina sākotnējām idejām par iedzimtajiem žestiem, pētīda­mi piecu izteikti atšķirīgu kultūru cilvēku sejas izteiksmes. Viņi atklāja, ka katrs no šiem cilvēkiem lieto vienas un tās pašas sejas izteiksmes, lai paustu emocijas, un secināja, ka šīs izteiksmes ir iedzimtas.

Kad jūs sakrustojat rokas uz krūtīm, vai jūs liekat kreiso roku virs labās vai labo virs kreisās? Lielākā daļa cilvēku nevar sniegt noteiktu atbildi uz šo jautājumu, līdz nav to speciāli pamēģinājuši. Kamēr viens veids šķiet ērts, otrs liekas absolūti nepareizs. Acīm­redzot tas varētu būt ģenētisks žests, kurš nevar tikt mainīts.