Viņi tur bija nonākuši ātrāk par Semmeru, tas ir viss. Semmers savā liecībā gan apgalvoja, ka, nejauši iedams gar ba­raku, saklausījis iekšā strīdamies un nostāvējis ārpusē savas piecas minūtes, ka tad, kad viņš iegājis iekšā, viņš tur jau ieraudzījis apsūdzētos un ka šie ļaudis nav iegājuši neilgi pirms viņa, tāpēc ka viņš stāvējis pie barakas vie­nīgajām durvīm. Un kas par to? A Co un četri pārējie apsūdzētie liecināja, ka Semmers ir kļūdījies. Galu galā vi­ņus tomēr palaidīs vaļā. Viņi par to bija svēti pārliecināti.

Nevar taču nocirst galvu pieciem cilvēkiem, ja no­slepkavotā ķermenī ir tikai divi dūrieni!_\Turklāt neviens no svešzemju velniem nebija redzējis, 1<a tiek nogalinats Cun Ga. Bet šie francūži ir tik dumji. Toties Ķīnā — to A Co labi zināja — tiesnesis liktu viņus visus spīdzināt un izspiestu patiesību. Ar spīdzināšanu ir pavisam viegli izdabūt patiesību. Taču šie francūži nespīdzina, muļķade­sas tādi! Tā viņi arī nekad neuzzinās, kas nogalinājis Cun Ga.

Tomēr gluži visu A Co nesaprata. Angļu sabiedrība, kam piedereja plantacija, bija atvedusi uz Tahiti piecsimt kū- liju, izdodot par viņiem bargu naudu. Akcionāri pieprasīja dividendes, bet sabiedrība pagaidām vēl neko nebija mak­sājusi un nevēlējās, ka salīgtie strādnieki, kas tai izmak­sāja ļoti dārgi, sāktu apkaut cits citu.