R.ŠEKLIJS

ŠIS TAS PAR VELTI

Kādā saulainā jūnija dienā neuzkrītoši ģērbies pa­gara auguma vīrietis ienāca Starpzvaigžņu ceļojumu biroja telpās. Jaunais cilvēks šķita ļoti nopietns. Viņš vienaldzīgi pagāja garām krāsainajiem marsiešu pļau­jas svētku skatiem; viņa interesi nesaistīja milzīgs foto- panno, kas attēloja Triganija dejojošos mežus; viņš at­stāja bez ievērības arī mazliet divdomīgo gleznu, kurā bjja parādīts Ausmas rituāls uz planētas Opikiuss II, un devās tieši pie klerka galdiņa.

—   Es gribētu pasūtīt biļeti uz Tranaju, — jaunais cilvēks teica.

Aizvēris žurnālu «Derīgie izgudrojumi», klerks sa­rauca uzacis.

—   Uz Tranaju? Vienu no Kentas pavadoņiem?

—   Nē, — apmeklētājs paskaidroja. — Tranaja ir

planēta, un šai vārdā sauc arī zvaigzni, ap kuru tā riņķo.

—       Nekad neesmu par tādu planētu dzirdējis. — Klerks paņēma no plaukta zvaigžņu katalogu, kosmo- tūrisma karti un reto galaktisko maršrutu rokasgrā­matu.

—       Hm … — viņš pēc brītiņa norūca. — Katru dienu iznāk uzzināt kaut ko jaunu. Jūs gribat pasūtīt biļeti uz Tranaju, mister …

—   Gudmens. Marvins Gudmens.

—       Tad, lūk, mister Gudmen, izrādās, ka no Tranajas mūs šķir milzu attālums. Šī planēta atrodas Piena ceļa ^etējā malā. Uz turieni neviens nebrauc.