Edmonam Rakotovao, Gejam Ramangasonam, Džozefam Randrianaivoravelonam, Selestīnai Ravaoarinoromangai, Donam Reidam, Lisijai Rodžerai, Monsieur un Madame Rolāniem, Eleonorai Stirlingai, Bartelemī Vaohitam, Edvardam un Aramintai Vitlijiem, Frenai Vudsai, Lisjēnai Vilmē un visiem Antanambaobes ciematā, sevišķi Markam un Marlīnai Marseliem.
Visbeidzot mēs esam vislielāko pateicību parādā Channel Television komandai par smago darbu, entuziasmu un lielisko garastāvokli, kas padarīja ekspedīcijas Mananaras posmu par neaizmirstamu pieredzi: "Kapteinim" Bobam Evansam, Timām Ringsdoram, Mikijam Tostevinam, Greiemam Taidijam, Fren- kam Cvitanovičam un mūsu teicamajiem šoferiem - Tianam un Bruno.
PRIEKŠVĀRDS
Viņš iznāca pa zariem no tumsas - apaļās, hipnotiskās acis mirdzēja, karotēm līdzīgās ausis grozījās uz priekšu un atpakaļ - katra savā nodabā kā radara šķīvji, baltās ūsas raustījās un kustējās kā sensori; melnās rokas ar tievajiem, kaulainajiem pirkstiem, no kuriem trešais bija neparasti garš, pakšķināja pa zaru, kā pianistam spēlējot sarežģītu Šopēna skaņdarbu. Viņš izskatījās pēc Volta Disneja raganas melnā kaķa ar labu tiesu E. T. personības. Ja no Marsa reiz ieradīsies lidojošais šķīvītis, no tā droši vien parādīsies tieši šis radījums. Tas bija Luisa Kerola Rifkarīlis, kas atdzīvojies un "šurp laižas burbuļodams" [2] .