Ak debess!

Kas kaiš tai? kas ar tevi, Donna Anna?

Jel celies, atjēdzies: tas tavs Diego,

Tavs vergs pie kājām tev.

Donna Anna

Ak, atstājies!

(Vārgi.)

Tu naidnieks man — tu visu atņēmi,

Ko vien es dzīvē . . .

Dons Huans

Mīļā, dārgā mana!

Es gribu izpirkt savu triecienu,

Pie tavām kājām pavēli tik gaidu,

Liec mirt — es miršu; elpot liec — šī elpa

Būs tikai tev …

Donna Anna

Tad Dons Huans ir viņš.

Vai tā gan nav — viņš attēlots bij jums

Kā briesmīgs necilvēks — ak Donna Anna

Šīs baumas varbūt nav tik nepatiesas.

Uz gurdās sirdsapziņas daudz kas Jauns

Gulst varbūt arī. Jā, es izvirtībai

Jo ilgi biju klausīgs māceklis,

Bet brīdī tai, kad ieraudzīju jūs,

Man šķiet, it viss es atdzimu no jauna.

Jūs mīlēdams, nu tikumu es mīlu,

Un pirmo reizi godbijīgi slīgst

Tā priekšā dziļās trīsās mani ceļi.

Donna Anna

Ai, Dons Huans ir daiļrunīgs — es zinu,

Tas dzirdēts jau; viņš kārdinātājs viltīgs.

Jūs bezdievīgs, ļauns pavedējs, kā stāsta,

Jūs dēmons īsts. Cik sieviešu gan esat

Jūs postā dzinis?

Dons Huans

Bet līdz šim vēl mīlu

Es jutis nebiju.