Dons Huans

Nu sveika tad, uz redzi, mana miļa!

(Iziet un atkal ieskrien atpakaļ.)

. Ā! . . .

Donna Anna

Kas kaiš tev? Ā! .. .

(letiāk komaudora statuja. Donna Anna saļimst.)

Statuja

Aicināts še esmu.

Dons Huans

Ak debess! Donna Anna!

Statuja

Nost ar to,

Viss galā. Don Huan, nu drebi tu.

Dons Huans

Es? nē. Es priecājos, ka tevi redzu.

Statuja

Dod roku.

Dons Huans

Te tā ir… ak, smaga gan

Ir viņa akmens rokas stingā skava!

Liec mierā mani, laid, jel laid man roku …

Es mirstu — visam gals — ak Donna Anna!

(Abi iegrimst pazemē.)