Češīras mākslinieki īstus leopardus nebija redzējuši, tāpēc viņu zīmētie zvēri līdzinājušies smaidošiem kaķiem. «Kaķim atļauts skatīties uz karaļiem» — arī ir sena angļu paruna. Viduslaikos vienkāršs cilvēks nevarēja nokļūt līdz mo­narham, lai kaut vai paskatītos uz to, tāpēc tautā teica, ka tas iespējams vienīgi kaķiem un citiem neciliem radījumiem.

Alise lūdza pasaku pierakstīt. Čarlzs Dodžsons lū­gumu izpildīja. Un 1862. gada ziemsvētkos Alise sa­ņēma pabiezu burtnīcu, kurā skaidri salasāmi bija uzrakstīta pasaka, kas saucās «Alises piedzīvojumi pa­zemē».

Čarlzs Dodžsons nemaz nedomāja darbu izdot. «Ali­ses piedzīvojumi» tika publicēti nejaušības dēļ. Pie Oksfordas rektora Lidella viesojās tajā laikā slavenais rakstnieks Čarlzs Kingslijs. Viņš atrada viesistabā bērnu atstāto burtnīcu un, ar lielu aizrautību to iz­lasījis, centās pierunāt Dodžsonu darbu izdot, bet Dodžsons atteicās. Tad draugi iedeva «Alises piedzī­vojumus» izlasīt bērnu rakstniekam Džordžam Mak- donaldam. Atsauksmes bija cildinošas, un Dodžsons piekāpās.

Pirms izdošanas autors darbu pārstrādāja, lai tas kļūtu interesants arī citām meitenēm un zēniem. Pa­zeme tika nosaukta par Brīnumzemi. Tā 1865. gada jūlijā iznāca Luisa Kerola (Čarlza Dodžsona pseido­nīms) grāmata «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē». Drīzumā pēc grāmatas iznākšanas Anglijā to izdeva