Tūlīt pēc Andrē ierašanās kon­cerna uzbūvētā skaitļojamā mašīna sāk darboties. Taču meitene saslimst ar nedziedināmu slimību — lēnu muskuļu atrofiju. Kon­cerna galvenā pārstāve Azaranā francūziete Gambula gatavo po­litisku apvērsumu — varai jāpāriet viņas mīļākā un sabiedrotā Saļima rokās. Taču, kad Andrē iepazīstina viņu ar «plānu», kuru mašīnas programmā iekļāvušas saprātīgās būtnes no tālās planē­tas, Gambula maina savus nodomus.

. . . Kafija vārījās. Doneja ielēja to divās tasēs un vienu pasniedza Flemingam.

— Man vēl nekad nav bijusi tāda sajūta kā ta­gad — šķiet, visa pasaule gatavojas sabrukt.

Flemings īsi iesmējās.

—     Zināt, es jūtos gluži tāpat, pie tam tagad esmu pārliecinājies, ka bija velti lūgt palīdzību Osbor- nam, tāpat kā nebija nekādas jēgas iznīcināt skait­ļotāju.

Viņš sparīgi apmaisīja kafiju, izšļakstinot to uz apakštasītes.

—    Tagad skaitļotājs ir uzvarējis, un mēs uz visiem laikiem esam zaudējuši kontroli un kļuvuši bezspē­cīgi.

It kā piešķirot kādu īpašu nozīmi Fleminga teikta­jam, pār visu «Intel» ciematu ievaimanājās vētra, un smiltis šņirkstēdamas skrāpējās gar kotedžas sie­nām. Arī logā sitās smiltis. Doneja gribēja aiztaisīt durvis, bet, ieraudzījusi Abu Zeķi skrienam pāri pagalmam, apstājās pie tām. Pieskrējis pie viņiem, arābs aizelsies centās atgūt elpu.