1888

No vācu valodas tulkoja: Pēteris Brants.1996

Kristīgas baznīcas iesvētītie karogi Latvijā dzīvo savu zemes dzīvi - galvenokārt iezīmējot valsts varas labos un sliktos darbus. Kas vainīgs, ja šie varas darbi daudzus no mums neapmierina, un ko darīt: vai ir jau pienācis laiks mainīt karogus - bet varbūt baznīcas? Ir taču iespējams vērst skatu uz citām, parasti ar Austrumu gudrībām rotātām un amerikānisku sparu pasniegtām ticībām*: cilvēki tik un tā nespēj dzīvot, nemīlot kaut ko un neticot kaut kam - tostarp arī kaut kam tādam, ko par esošu padara tikai šī mīlestība un ticība.

Mūsu svaigās atmiņas par Latvijas Republikas otrreizējo izveidošanu liek pietiekami nopietni izturēties pret Minhauzena stāstu par to, kā viņš pats sevi izcēlis no purva. Bet šādu triku īstā meistara un instruktora lomā latvieši sevis izcelšanai no Krievijas ir izmantojuši vācu filozofu Fridrihu Vilhelmu Nīcši vai, precīzāk izsakoties, viņa papīra dubultnieku Zaratustru.

F. Nīcšes Zaratustra latviešu valodā ierunājās 1908. gadā Viļa Plūdoņa tulkojumā mēnešraksta «Zalktis» 2. numurā un līdz 1939. gadam pieredzēja sešus izdevumus. F. Nīcšes ideju parādīšanos Latvijā nesen pētījusī Nora Ikstena** atzīmē, ka «Tā runāja Zaratustra» tulkojums savulaik ir uztverts kā trešais nozīmīgākais veikums pēc E.