4

Cilvēces attīstība nevirzās uz labāko vai stiprāko, vai augstāko tādā izpratnē, kā šodien pieņemts domāt. «Progress» ir tikai mūsdienu ideja, t.i., aplama ideja. Pēc renesanses eiropieša turpmākā attīstība nemaz obligāti nav izaugsme, kāpums, stiprinājums.

No otras puses, dažādās Zemeslodes vietās un kultūrās ik pa laikam dzimst augstāks tips: kāds, kas salīdzinājumā ar pārējo cilvēci ir pat savā ziņā pārcilvēks. Šādi laimīgi lielās veiksmes gadījumi allaž bijuši un varbūt vienmēr būs iespējami. Un pat veselas dzimtas, ciltis un tautas noteiktos apstākļos var gūt šādu laimestu.

5

Kristietību nevajag izgreznot un uzpost; tā ir pietei­kusi karu uz dzīvību un nāvi augstākajam cilvēku tipam, tā ir nolādējusi šā tipa pamatinstinktus, izdestilējusi no tiem ļauno, pašu ļaunumu: stiprais cilvēks kā tipiski nosodāms, kā «nekrietnais» cilvēks.

Kristietība ir nostājusies visa vārgā, zemā un izvirtušā pusē; no pretstata dzīves spēka saglabāšanas instinktiem tā izveidojusi ideālu; tā samaitājusi prātu pat garīgi stiprākajiem raksturiem, mācīdama uzskatīt augstākās garīguma vērtības par grēcīgām, maldīgām, par kārdinājumu.

Visbēdīgākais piemērs ir Paskāla4 samaitātība, kurš ticēja, ka viņa prātu samaitājis iedzimtais grēks, kamēr īstenībā to bija paveikusi tikai kristietība!