
********
*Leons Taivāns trāpīgi kvalificē krišnaismu ka «amerikānisku hinduisma stilizāciju» un «latviešu pirmskristlgo pagānismu ka ļoti attālu hinduisma perifēriju /../ un samērā primitīvu panteismu»: Taivāns L. Quo vadis jeb latviešu kultūra Austrumu un Rietumu reliģiju kontekstā // Kultūras Fonda Avīze. -1990. gada aprīli. - 4. Ipp.
** Ikstena N. Sastapšanās ar neprātīgo. Fridrihs Nīče 20. gs. sākuma latviešu literatūras kontekstā // Literatūra un Māksla. - 1992. gada 27. martā. - 6. Ipp.
*** «Bet tautas nogatavojās. Tas sakustējās, tās gribēja patstāvīgas kļūt, izrauties no mātes-baznīcas autoritātes. /../ Dažādas tautas, kas līdz tam kopīgā bērnistabā dzīvojušās, sāka vairāk un vairāk atrauties mātei-baznīcai, tās aizbildniecībai. Tas pašķīrās no viņas, pašķīrās arī savā starpā un gāja patstāvīgi savus īpašus ceļus.» Ta, lūk, latviešu publika tika gatavota Nīcšes piedāvātās «vērtību pārvērtēšanas» izprašanai, pārdrukājot kādu vācu autoru, kurš ar «Nīcši - filozofu un pravieti» iepazīstina, runājot par it kā krietni seniem laikiem: Zalktis. - 1908. - Nr. I. -119. Ipp.
