Melnos svārkos tērpti svinīgi sulaiņi, kuru kājās bij kurpes ar mīkstām pazolēm, pasniedza viņam ēdienus uz sevišķi izmeklētiem porcelāna trau­kiem, pie kam galds bij klāts ar brīnišķu Saksijas audekla galdautu, apbrīnojami veidotās kristālā glāzēs viņam ielēja šeriju, porto vai klaretu — korintu un krustnagliņu liķiera maisījumu. Beidzot auksts ledus, piegādāts ar lieliem izdevumiem tieši no Amerikas eze­riem, viņa dzērienus allaž uzturēja patīkami svaigus.

Ja tādu dzīves veidu sauc par ekscentrisku, tad jāat­zīst, ka ekscentricitātei ir savas labās puses!

Nams Seviļielā nebij pārmērīgi grezns, tomēr ierī­kots ar lielām ērtībām. Pēc iemītnieka negrozāmās pa­rašas apkalpošana tur bij visai niecīga. Taču Fileass Fogs no sava vienīgā apkalpotāja prasīja ārkārtīgu aku­rātību. Tāpēc šodien, otrajā oktobrī, viņš bij atlaidis savu sulaini Džemu Forsteru, kas viņam atnesis noteikto astoņdesmit sešu Farenheita grādu vietā tikai astoņ­desmit četrus grādus siltu ūdeni bārdas skūšanai, un pašlaik gaidīja tā vietnieku, kam bij jāierodas starp pulksten vienpadsmitiem un pusdivpadsmitiem.

Klubkrēslā apsēdies, kājas kā kareivis parādē cieši saspiedis, rokas atbalstījis uz ceļgaliem, taisni izstiepies, galvu pacēlis, Fileass Fogs lūkojās uz slīdošo pulksteņa rādītāju. Šis pulkstenis bija komplicēts aparāts, tas rā­dīja stundas, minūtes, sekundes, dienas, datumus un gadu. Pusdivpadsmitos misters Fogs piecēlās, lai pēc ikdienas parašas dotos uz Reformatoru klubu.