Una uz brīdi iz­gāja. Drīz viņa atgriezās ar četrkārtīgi salo­cītu avīzi rokās. Paņēmis avīzi, Klērs snie­dza to man. Uzmetis īsu skatienu virsrak­stiem, sapratu, ka avīze vismaz pusgadu veca. Grasījos to atdot Klēram un pavaicāt, ko tas nozīmē, kad pēkšņi lappuses lejas malā pamanīju ar sarkanu zīmuli apvilktu rakstu:

Jau atkal lidojošie šķīvji!

Kanzassitijā, 2. oktobri. Vakar pievakarē leitnants Džordžs K. Simpsons juniors, savā iznidinātājā F-109 atgrie­žoties no treniņa lidojuma, apmēram 25 000

pēdu augstumā pamanījis milzīgā ātrumā pārvietojamies diskveida plankumu. Viņš sā­cis sekot nezināmajam priekšmetam un bei­dzot to panācis. Izrādījies, ka tas ir gigan­tisks disks ar plānām, malām; tā diametrs, pēc acumēra spriežot, trīsdesmit metru, bie­zums centrā — apmēram pieci metri. Lido­jošā diska ātrums, kā liecina leitnanta Simp- sona lidmašīnas mēraparāti, pārsniedzis tūk­stoš simt kilometru stundā. Sekošana turpi­nājusies minūtes desmit. Tad pilots pēkšņi nopratis, ka disks tūlīt sasniegs zonu virs N. nometnes, kuru šķērsot svešiem lidaparātiem stingri noliegts. Ievērojot instrukciju, leit­nants Simpsons nekavējoties uzbrucis dis­kam. Viņa iznicinātājs tajā bridi atradies mazliet augstāk, apmēram divu kilometru attālumā no svešā lidaparāta. Maksimālā ātrumā piķējot, pilots uz disku raidījis kau­jas rakešu zalvi. «Paguvu saskatīt,» viņš stāstīja, «kā raketes eksplodē, atsizdamās pret metāla bruņām.