1

Bifšteks izrādijās loti negaršīgs, bet garnējums atgādināja zāli. Gandrīz vai priecādamies, ka radies iemesls užsākt skandālu un uzjautrināties vismaz tādējādi, Deivids nicīgi atgrūda škīvi un palūkojās apkārt.«.Nu, draudziņ,» viņš dzēlīgi nodomāja pie sevis, «tev pienācis istais laiks .sapurināties, izlocīt kājas un izvēdināt smadzenes

Pēkšņi vinš it kā ar pakausi sajuta neskaidru saspriņdzinājumu. Strauji apsviedies, Deivids ivēl paspēja pārtvert: liela,drukna vīrieša skatienu. Svešajam bija neproporcionāli maza galva. Pagriezies ar visu krēslu, Deivids viņu drūmi nopētīja.

Nepazīstamā cilvēka žakete bija aizdomīgi izspīlēta.Ne jau bez labpatikas .Deivids pamanīja,ka pamazām saspringst milža mugura un raženais kakls pieplūst ar asinim. ļoti aizdomīgs tips», viņš nosprieda, pamazām sākdams atdzīvoties. «Vai tā būtu iepriekšēja apskate? Varbūt mani pamanījis kāds no bijušajiem klientiem? Lai nu kā,tas resnulis būs prātīgs, ja sēdēs rāmi,

dažkārt viena neuzmanīga kustība var dārgi maksāt. Tomēr . . . Varbūt tieši tas

mani nedaudz uzjautrinās? Nu, kusties, resnvēderi, ko vilcinies? . . .» Ar acs kaktiņu Deivids pamanija, ka atveras ieejas durvis un zālē bikli ienāk maza auguma kalsnējs cilvēks vienkāršā un nedaudz vecmodīgā uzvalkā. Nokļuvis pie letes, ienācējs ar kautru smaidu atbildēja uz bārmeņa vaicājošo skatienu, pārlaida acis publikai un tad, uzmanīgi lavēdams starp galdiņiem, devās tieši pie Deivida.