Aleksandrs Čaks
Miglā asaro logs…
Dzejoļi
Svečturis
1
Es dzīvoju viens meža stūrī,
Kur savās smaržās zāle slīkst.
Man bija ro˛u koka būrī
Zils pelikāns kā elpa mīksts.
Tur nebij kaislību un mēra.
Tur dziļi alās slēpās posts.
No manām rokām putni dzēra
Un zvēri nāca ēsmu kost.
Rūgts sakņu virums bij mans azaids.
Brūns iedobts akmens - trauks un galds.
Nakts miglā blakus baltai kazai
Miegs bij man nežēlīgi salds.
Man vieglu tērpu lapas sniedza.
Zem pēdām gūlās priežu tāss.
Sev katru smar˛u lejup lieca
Un ieelpoja mana nāss.
Es dzīvoju. Bij prieka pildīts
Kā zelta trauks līdz malām prāts.
Vējš skūpstīja no lūpām smilti
Un sēdās maigs, kur bija vāts.
Tad pāri galvai lēnām brīnums
Man izplauka kā neļķu krūms.
Vairs mute nepazina smīna.
Nekad es nebiju vairs drūms.
Es kļuvu laimīgs viens ar sevi
Kā tikko sadzijusi vāts.
Man mūžu bezgalīgu devis