Skrej labāk

apskatīt durvis,

ka nenozog saimniekam naudu!

Dzi,

šis te riešot,

ka es piedzēries laikam!

Ko? Vai es nedrīkstu dzert?…

Kā tava saimnieka puika

var līksmot un dejot

ar īssvārku skuķiem,

ka vai līgojas grīda

kā sieviešu krūtis?

Prieka man vajag!

Kam lai es krāju tos draņķīgos grašus?

Sievai, kas ielēca Zundā,

dēlam,

kas nošauts un guļ

velns viņu zin kādā purvā?

-Nē-ē-ē,

pievaldi, suns, savu muti,

kā kampšu es akmeni -

-Ei, kas tā bļaustās!-

uzsauca pienācis kārtībnieks.

- E-e-es, kungs, tāpat,

man te cepure nokrita zemē,

es baros ar viņu, -

atteica strādnieks

un, saņēmis beidzamos spēkus,

aizvilkās tālāk.

Agonija

Uz bruģa pret greznāko bāru bij ormanim

kritusi ķēve.

Tā gulēja netīrā sniegā starp nolaistām ilksīm kā

gultā ar dzeltēnām putām uz lūpām, kā būtu

tā dzērusi alu.

To dauzīja ormanis nikni ar kadiķa pātagas kātu,

lai celtos tā drīzāki augšup un aizvestu

kungu uz klubu.

Kungs apkaklē dārgā bij nikns un solījās maksāt

tik pusi.

Bet ķēve - tā gulēja smaga kā sievieta vāja pēc