tik un kāpostus vāra, kur parādās saule kā
aeroplāns reti un istabās tukšums ar izkārtu veļu.
Kad nāk man kā pārmetums prātā sīks puisīts un zilums
uz vaiga, es visu to redzu kā šodien.
Sava zināšana
Uz bulvāra stūra, kur spīdošie auto stāv rindās
un tramvaji krustojas lēni,
Ap vīrieti lielu un smagu uz trotuāra pulcējās
spriezdami zēni.
Bij pavasars, debesis zilas kā vīrieša acis un
degvīns, kas pudelē bija aiz jostas.
Dūmi, smakas un sirēnu kaucieni plūda kā mākoņi
melni no ostas.
Bij pavasars, sestdienas vakars un nauda, ko
nopirkt sev alu un mīlu un atvieglot
kaislību spelti,
Lai vecumā nabagu mājā uz čīkstošas gultas pie
siļķes un kāpostiem kādreiz nebūtu
jānopūšas, ka jaunība bijusi dota par velti.
Strādnieks un notāra foksterjers
Sestdiena.
Nomales notāra foksterjers
sēdēja logā
kā puķe
un rēja
strādnieku vecu,
kas, saliecies lokā,
pie sētas
cīnījās smagi
ar degvīnu,
izdzerto nomales krogā,
kā dienā
ar ogļmaisiem ostā.
Pārskaitās strādnieks.
- Lops,- teica viņš,
- ko tu rej te kā buržujs?