Ceļojums uz Zemes centru.
Verns Žils
I
Kādā svētdienā - 1863. gada 24. maijā mans tēvocis profesors Lldenbroks straujā gaitā atgriezās savā mazajā namiņā Kēnigštrāsē 19 - vienā no visvecākajiem Hamburgas kvartāliem.
Lādzīgā Marta laikam gan iedomājās, ka ir stipri aizkavējusies, jo pusdienas uz plīts tik tikko vēl sāka vārīties.
— Līdenbroka kungs jau klāt! - pavērusi ēdamistabas durvis, viņa, bezgala pārsteigta, iesaucās.
-Jā, Marta, bet pusdienām vēl nav jābūt gatavām, jo pulkstenis nav divi. Nupat svētā Mihaēla tornī nosita tikai pusdivi.
— Kāpēc tad Līdenbroka kungs nāk mājās?
— Jādomā, viņš mums to pateiks.
-Nupat jau viņš ir klāt! Es bēgu, Aksela kungs, jūs viņam pateiksiet, ka man taisnība!
Un Marta atgriezās savā kulinārijas laboratorijā.
Es paliku viens. Bet kaut ko iestāstīt visvieglāk aizkaitināmajam profesoram pasaulē man nebija pa spēkam, jo pēc dabas esmu diezgan bikls. Tāpēc grasījos patverties savā augšstāva istabiņā, bet tajā brīdī iečīkstējās ārdurvis; zem smagajiem soļiem nostenējās koka kāpnes, un mājas saimnieks, šķērsojis ēdamistabu, uzreiz metās uz darba kabinetu.